Kā mēs visi zinām, Singapūra, tropiska salu valsts, ko ieskauj okeāns, lai gan tās valsts platība nav liela, ir stabili attīstīta. Zilā dabas resursa – okeāna, kas ieskauj Singapūru, – ietekme ir neaizstājama. Apskatīsim, kā Singapūra sadzīvo ar okeānu.
Sarežģītas okeāna problēmas
Okeāns vienmēr ir bijis bioloģiskās daudzveidības dārgumu krātuve, kas arī palīdz savienot Singapūru ar Dienvidaustrumāzijas valstīm un globālo reģionu.
No otras puses, jūras organismus, piemēram, mikroorganismus, piesārņotājus un invazīvās svešzemju sugas, nevar pārvaldīt, robežojoties ar ģeopolitiskām robežām. Tādi jautājumi kā jūras atkritumi, jūras satiksme, zvejas tirdzniecība, bioloģiskās aizsardzības ilgtspējība, starptautiskie līgumi par kuģu izmešiem un tāljūras ģenētiskie resursi ir pārrobežu jautājumi.
Kā valsts, kas savas ekonomikas attīstībā lielā mērā paļaujas uz globalizētām zināšanām, Singapūra turpina palielināt savu dalību reģionālo resursu koplietošanā un tai ir pienākums uzņemties lomu ekoloģiskās ilgtspējības veicināšanā. Labākais risinājums prasa ciešu sadarbību un zinātnisko datu apmaiņu starp valstīm.
Enerģiski attīstīt jūras zinātni
2016. gadā Singapūras Nacionālais pētniecības fonds izveidoja Jūras zinātniskās pētniecības un attīstības programmu (MSRDP). Programma ir finansējusi 33 projektus, tostarp pētījumus par okeāna paskābināšanos, koraļļu rifu noturību pret vides pārmaiņām un jūras sienu projektēšanu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai.
Darbā piedalījās astoņdesmit astoņi pētnieki no astoņām augstākās izglītības iestādēm, tostarp Nanyangas Tehnoloģiskajām universitātēm, un ir publicējuši vairāk nekā 160 recenzētus rakstus. Šie pētījumu rezultāti ir noveduši pie jaunas iniciatīvas — Jūras klimata pārmaiņu zinātnes programmas — izveides, ko īstenos Nacionālo parku padome.
Globāli risinājumi vietējām problēmām
Patiesībā Singapūra nav vienīgā valsts, kas saskaras ar simbiozes ar jūras vidi izaicinājumu. Vairāk nekā 60% pasaules iedzīvotāju dzīvo piekrastes zonās, un aptuveni divas trešdaļas pilsētu ar iedzīvotāju skaitu virs 2,5 miljoniem atrodas piekrastes zonās.
Saskaroties ar jūras vides pārmērīgas ekspluatācijas problēmu, daudzas piekrastes pilsētas cenšas panākt ilgtspējīgu attīstību. Ir vērts aplūkot Singapūras relatīvos panākumus, līdzsvarojot ekonomisko attīstību ar veselīgu ekosistēmu uzturēšanu un bagātīgas jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Vērts pieminēt, ka jūrniecības lietas Singapūrā ir saņēmušas uzmanību un zinātnisko un tehnoloģisko atbalstu. Jau pastāv starptautisku tīklu koncepcija jūras vides izpētei, taču Āzijā tā vēl nav attīstīta. Singapūra ir viena no nedaudzajām pionierēm.
Jūras laboratorija Havaju salās, ASV, ir savienota tīklā, lai apkopotu okeanogrāfiskos datus Klusā okeāna austrumu daļā un Atlantijas okeāna rietumu daļā. Dažādas ES programmas ne tikai savieno jūras infrastruktūru, bet arī vāc vides datus dažādās laboratorijās. Šīs iniciatīvas atspoguļo kopīgu ģeogrāfisko datubāzu nozīmi. MSRDP ir ievērojami uzlabojis Singapūras pētniecības statusu jūras zinātnes jomā. Vides pētniecība ir ilgstoša cīņa un garš inovāciju gājiens, un vēl jo vairāk ir nepieciešams redzējums ārpus salām, lai veicinātu jūras zinātniskās pētniecības progresu.
Iepriekš minētā ir informācija par Singapūras jūras resursiem. Ekoloģijas ilgtspējīgai attīstībai nepieciešami visas cilvēces neatlaidīgi centieni, un mēs visi varam būt daļa no tā.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 4. marts